January 2010
24 posts
Hell, yeah, 10! Vērts laikam tomēr bija špikot, tikt izmestai un veselu nedēļu zubrīties,
2 tags
1 tag
Ārā auksts, bet tāpat jau, protams, ir jāaiziet uzpīpēt. Vispār ir tā, ka es tikai pirms stundas pamodos. Šis bija viens no tiem rītiem, kad solījos neiet vairs gulēt 6os no rīta, ja vienīgais iemesls augšāpalikšanai ir tizlošanās un nekā prātīga nedarīšana. Aj, muļķības, es taču pētīju vecos virtuālos bilžu albumus un diezgan skaļi smējos. Tā nav gluži gurķošanās- smags darbs, presītes treniņš un...
1 tag
Feministiskā maita sāk apsvērt ideju pievērties beidzot arī vīriešiem kuri nav pasaules lielākie nelieši. Var jau būt, ka tieši to arī vajag - ja jau sirdī es esmu kā vecis, tad varbūt to otru tiešām vajag tādu, kas ar visu sirdi un dvēseli tic mīlestībai, laimīgām beigām un, pasarg dies’, monogāmijai. Aj nē, pēdējo svītrojam ārā, tas bišku pa traku tomēr.
3 tags
2 tags
Īstenībā nav nemaz tik traki pastaigāties pa Maskačku 2os naktī arī tādos mīnusos, kādi bija vakar. Galvenais ir silti saģērbties un uzvilkt cimdus, ar kuriem ir iespējams uzpīpēpēt.
Sāp galva. Stāstu sev, ka no pārmācīšanās, bet īstenībā pieļauju domu, ka tas ir no pārāk ilgas gulēšanas. Truli blenžot savās konspekta lapās, netīšām sanāk arī palūrēt uz grāmatu plauktu, kur tik daudz grāmatas, ko...
27. janvāris.
Palasu piedraugoto cilvēku čivinātājierakstus un, eh, pašai jau gandrīz sāk mākties virsū kaut kādi melnie. Visi raksta par to, kā kaut kas tur nodedzis, piemeties vēdervīruss vai vienkārši, cik nespējīgi ir cīņā ar anormālajām pohām. brrr, un man likās, ka šodien ir laba diena.
Patiešām iesāku zīmēt arī to komiksu par beibi, kurai viss pie kājas (cenzūra, dārgie, cenzūra..). Tālāk par ideju, kā...
Apriebies sevi pēdējā laikā pārāk bieži pieķert...
Es izdomāju, ka zīmēšu komiksu par beibi, kurai viss pohuj (vai, piedošanu, man tač tētis bērnībā mācīja, ka meitenēm esot jāsaka “pofig”).
“Ja vispār Dievam ir Pirksts, tad tāds ir arī velnam, ja vien piekrītat, ka...”
– Nu un pasakiet, kā lai nemīl Vonnegūtu!?
Jo vairāk es iegrimstu savos Komunikācijas Teoriju konspektos, jo vairāk es saprotu, cik ļoti 6dien ballēšos. Tiesa, pārsvarā jau gan ir tā, ka es tikai sēžu pie tās milzīgās papīru čupas un stāstu sev, ka vajag saņemties, bet ik pa brīdim patiešām sanāk kaut ko arī izlasīt un iedabūt galvā. Tā mana mācīšanās problēma laikam ir tāda, ka es visu pārlieku cenšos saprast, jo iezubrīšana nav mana...
WatchAtgādināja kaut ko labu.
"Cita Diena" 1. numurs. →
Piesakies pirmajam “Cita Diena” bezmaksas žurnāla numuram.
Šorīt pēc vairāku dienu pārtraukuma beidzot pamodos pati savās mājās. Pati uztaisīju brokastis, pati atradu, kur esmu izmētājusi visas savas drēbes. Te tomēr arī ir forši, it īpaši no rītiem, kad neviens netraucē, kad var klusītiņām aizčāpot uz balkona un ar karstu kafijas krūzi rokās nokūpināt pirmo rīta draņķību. Plikais vīrietis no pretējās mājas trešā stāva loga, šķiet, pārvācies. Neesmu viņu...
Rīts sākas ar 5nizzu un cītīgu kartupeļu rīvēšanu...
Protams, ka tas, ka cipariņi monitora apakšējā labajā stūrī rāda mazliet vairāk kā 4:30, nav nekāds arguments, lai es aizietu uz virtuvi pakaļ vēl vienai kafijas krūzei. Gulēt iet es negribu, jo rīt visu dienu esmu apņēmusi mācīties. Un jo ātrāk aiziešu gulēt, jo ātrāk tā brīnumainā padarīšana pienāks.
Bet vismaz nedēļas nogale noballēta godam.
Pirmsākumi šeit →
Beidzot laikam no Sviesta Cibas esmu nobriedusi pārvākties uz ko tehniskām iespējām mazliet bagātāku. Izdzēsties no turienes laikam gan netaisos, jo tomēr tur palicis tik daudz visādu sajūtu un atgādinājumu par to, cik mana dzīve ir forša. (2005.g.1.janvāris - 2010.g.22.janvāris).