December 2011
12 posts
Nav jau nekāds brīnums, ka sieviešu labākie draugi ir geji. Ejot vakariņās, viņš kā kārtīgs džentlmenis izmaksā un atvadoties, kā pateicību negaida zaļo signālu savas mēles iebāzšanai sievietes rīklē.
Kāpēc latviešiem netīk jokot par nāvi? Ikreiz, kad es piebilstu kādu asprātīgu piezīmi par notriektiem pensionāriem savam braukšanas instruktoram, viņš nospļaujās trīs reizes pār kreiso plecu un meklē koku, pie kā piesist.
Būtu Jūs redzējuši santehniķu sejas izteiksmes, kad viņi ieraudzīja, kādu ielāpu esmu uzmeistarojusi radiatoram! Stāvēju lepni un tēloju, ka skaidri esmu zinājusi, kāpēc darīju tieši tā un ne savādāk. Kad kungi pameta dzīvokli, izplūdu smieklu lēkmē.
Es taču esmu supersieviete!
Šodien pamanīju, ka istabā ir caurs radiators (man tā vēl joprojām ir mistika) un skrēju pie visiem izpalīdzīgajiem kaimiņiem. Taču viņi vai nu gulēja vai vienkārši mani ignorēja, jo beidzot viņiem ir apnicis visu laiku novērst kaut kādas problēmas manā dzīvoklī. Tad nu pie apakšējo kaimiņu appludināšanas novēršanas ķēros pati. Vispirms aizskrūvēju visus aizskrūvējamos...
Biju “Latvijas lepnumā 2011”. Visi raudāja, man pirmās asaras parādījās no smiešanās. Nevis smiešanās par kaut ko vai kādu, bet ar trīs asprātīgiem puišiem, kas bija izglābuši saimniecību. Tādi ļoti vienkārši un saka visu kā ir. Nobeigumā, protams, pinkšķēju pēc pilnas programas. Paķēra it kā neviena negaidīts notikums. Īstenībā vienalga cik tas bija patiesi, spontāni vai iestudēti....
Nēnu, man jau patīk mācīties par krustojumiem, ceļu zīmēm, cilvēku glābšanu un visiem tiem pārējiem jokiem, bet es tikko aptvēru, ka tieši autoskolā es pavadīšu lielāko daļu savas dzimšanas dienas. Nu, vot, ballīte!
Biju aizmirsusi, ko nozīmē justies kā kucei. Šovakar atcerējos. Ilgi domāju un nekādi nespēju saprast, kāpēc es cilvēkiem patīku vairāk, ja esmu nejauka. Tas taču ir tik viegli! Būt jaukam - vot to ir jāmāk!
Lai gan ir diezgan forši sadzerties ar ģimeni un brāļa draugiem, domāju rīt mani autoskolas pasniedzēja mazliet ienīdīs, jo es atkal aizmigšu. Šodien gan viņa bija diezgan saprotoša un nemodināja, bet mani nepamet tāda nelāga sajūtiņa, ka viņai vienu dienu šitais tomēr apniks. Es esmu optimiste un ceru izbraukt uz savām neizskaidrojamajām zināšanām.
Nesaprotu, cilvēki tiešām domā, ka, ja es rakstu žurnālam par mājas rūķiem, tad patiešām tiem no sirds ticu? Jautrs vakars.
Pēdējā laikā normāli spēju pagēt tikai pa dienu. Nogurums ir tik liels, ka iekrītu dīvānā un cieši aizmiegu uz pāris stundām, netraucē pilnīgi nekas no ierasti skaļās apkārtnes. Naktīs gan iet grūtāk. Visu laiku knosos, grozos un, kad zvana modinātājs, sajūta, ka nemaz neesmu bijusi aizmigusi. Tādas ir manas pēdējās trīs naktis. Arī meditācija vairs nepalīdz, nesaprotu kas par lietu. Dzīvē manā...
Apriebies dzīvot bailēs. Man šķita, ka tie laiki, kad naktī jāvaktē, kas ienāks pa dzīvojļa durvīm palika bērnībā. Skuju, bļe (ārkārtīgi atvainojos)!
Bezmiegs.
November 2011
21 posts
Man patīk tas, ko daru, pat, ja darāmā ir daudz. Gulēt eju vēlu, bet dienas beigās tomēr pie šā un tā ķeksīti ielikt varu. Un ik pa laikam nopriecājos, ka brīvajos vakaros ir draugi un alkohols.