Šodien runāju ar dāmu, kura izdomājusi tagad pāraudzināt savu izredzēto. Viņa daudz stāstīja, prasīja manas domas un to kā tas izklausās no malas. Vispār man diezko neiet pie sirds šitādas meiteņu sarunas, bet viņa uzstāja. Es godīgi pateicu, lai beidz lasīt lubenes - ja čalis saka, ka viņam ir vienalga, tad tas tiešām tā arī ir. Nav nekādi zemūdens akmeņi, nekādas cietušās nabaga dvēseles, kas nu meitenei jāsteidzas glābt. Neinteresē viņu un viss, move on.
Tagad meitene ar mani vairs nerunā. Laikam vajadzēja melot un teikt, ka viss izdosies.
