Vakardien atgriezos Latvijā. Ceļš bija jautrs, neiztrūka arī visas tās skriešanas un paspēšanas pēdējā brīdī. Sapratu, ka piesaistu alkoholiķus, nesapratu kāpēc. Pirmajā lidojumā (uz Nīderlandi) man blakus apsēdās čalis no Meksikas un brauciena laikā gluži kā ūdeni izdzēra 0,3 vīnogu šņabi. Ne uzdzeramā, ne uzkožamā, ne mazākās šķobīšanās. Pēc lidojuma čalis piecēlās kājās un aizgāja tik taisni, it kā pilnīgi neko nebūtu dzēris. Nobrīnījos. Otrajā lidojumā (uz Latviju) jau lidostā, ieraugot manu pasi (kuru es turpmāk noteikti sākšu slēpt, lai visi latvieši, kas mani ierauga momentāli neuzskata mani par baigo draugu), ar mani savos iespaidos aktīvi sāka dalīties kāds cits čalis (tā ap 40), kurš brauc mājās no Anglijas - gribējis pelnīt naudu, švaki sanācis. Bija labā žvingulī, mēģināja stāstīt anekdotes, kas nebija smieklīgas. Atbraucu mājās un izdzēru glāzi vīna. Priekā.
