Ir dienas, kad tik ļoti, ļoti gribas ticēt, ka viss dzīvē notiek ar kaut kādu maģisku, apslēptu jēgu. Ka tiem sūdiem un tām ne īpaši foršajām sajūtām ir jābūt, lai nonāktu pie kaut kā labāka.
Un tad ir tas pārējais laiks, kad ir pilnīgi vienalga, kādēļ viss notiek tā, kā notiek un vienkārši gribas, lai ir labi uzreiz, tagad. Un ir dziļi pofik, ka grūtības dara stiprāku, caur ērkšķiem uz zvaigznēm un hvz kas vēl.
